KAFIJAS VĒSTURE

Lai gan cilvēcei nav zināms kafijas atklājēja vārds, kuram varētu pateikties par šo brīnišķo ieguvumu, šobrīd tā kļuvusi par vienu no visvairāk patērētajiem dzērieniem līdzās ūdenim un tējai. Kafijas vēsture ir ļoti sena  – tiek uzskatīts, ka kafijas koks uz mūsu planētas zaļojis, vēl pirms zemi pārstaigājis cilvēks. Kafijas pirmsākumi meklējami Āfrikā – Etiopijas plakankalnēs, no kurienes tā sākusi savu ceļu, lai iekarotu pārējos kontinentus.

Leģenda par Kaldi

Ir neskaitāmas leģendas par to, kā atklāta kafija. Tomēr visticamāks šķiet pieņēmums, ka arī kafijas atklājuma pamatā ir nejaušība. Vispazīstamākā leģenda vēsta par kazu ganu vārdā Kaldi no Kafas reģiona Etiopijā. Kādu dienu viņš ievērojis, ka viņa aizbilstamās uzvedas draiski un pēc garās dienas nekādi nav pierunājamas doties pie miera. Kazas bija košļājušas spīdīgās kafijas koka lapas un sarkanās ogas. Kaldi nogaršoja ogas pats un drīz kļuva tikpat enerģisks kā ganāmpulks. Viņš iemeta dažas ogas ugunskurā. No liesmām uzvirmoja patīkams aromāts. Vēlāk kādam ienāca prātā doma sasmalcināt ogas un apliet tās ar karstu ūdeni, lai dozētu to spēcīgo garšu. Tā kafija kļuva par dzērienu.

Ceļš uz Eiropu

Valodas par šo dzērienu Eiropu sasniedza 17. gadsimtā. Un – kur valodas, tur darbi. Pirmās kafijas kravas uz Venēciju atkuģoja 1630. gadā. Venēcijas tirgotāji bija pirmie, kuri sāka izplatīt kafiju, kas tika ievesta no Mokas ostas. No Itālijas kafija aizceļoja uz pārējo Eiropu. Marseļa, Amsterdama un Londona bija pirmās pilsētas, kur tika ieviesta kafija un dibināti pirmie kafijas nami. 

Apgaismības laikā, par kādu uzskata 18. gadsimtu, jaunais dzēriens Eiropā guva īpašu popularitāti. To baudīja ne tikai no rītiem možumam un snaudas gainīšanai, bet iemalkoja arī vakaros, draugu un domubiedru pulkā risinot aizraujošas sarunas.

Back to top