Audzēšana un šķirnes

Kafija ir dabīgs produkts- kafijas krūma ogu sēklas. Kafija ir mūžzaļš tropu krūms, un katrā tā ogā parasti veidojas divas sēkliņas- divas kafijas pupiņas.

Pasaulē aug ap 60 dažādu kafijas šķirņu, taču tikai divas no tām ir komerciāli nozīmīgas:

  • Coffea Canephora jeb arabika šķirnes kafija,
  • Coffea Canephora jeb robustas šķirnes kafija.

Arabikas dzimtene ir Etiopija, taču mūsdienās to audzē visā pasaulē. Robustas mājvieta ir Kongo, un no turienes tā izplatījusies Āfrikas tropu joslā, kā arī tādās valstīs kā Indonēzija, Vjetnama un citur šajā reģionā.

Aptuveni 65% no pasaulē izaudzētās kafijas ir arabika un 35% robusta. Arabikai piemīt maigāka un niansēm bagātāka garša nekā robustai. Robusta vairāk piemērota tumšās kafijas maisījumiem (espresso un franču stila kafijām). Espresso tā piešķir crema – īpašo, krēmīgo virskārtiņu un stingrību.

 

Kafijas audzēšanas reģioni un valstis

Kafija aug tropos un subtropos, reģionos starp dienvidu un ziemeļu saulgriežu loku, kas atrodas tuvu ekvatoram. Ir piecas galvenās teritorijas, kur tiek audzēta kafija:

  1. Dienvidamerika;
  2. Centrālamerika;
  3. Āfrika;
  4. Āzija;
  5. Okeānija.

Kafijai tīk siltums un mitrums, kāds raksturīgs tropiskajam klimatam, jo augiem nepieciešams liels ūdens daudzums- apmēram 1,500-2,000 mm nokrišņu gadā. Augšanai labvēlīgā gaisa temperatūra arabikai ir 15–24 °C, bet robustai 24–30 °C. Kafijas augi ir ļoti jutīgi pret salu.

Kafijas dabiskā augšanas vide ir augstkalnes. Vislabvēlīgākās arabikas augšanas vietas atrodas 1000–2000 m virs jūras līmeņa, bet robusta tiek audzēta 100–700 m virs jūras līmeņa. Arī augsne un klimats lielā mērā ietekmē garšas īpašības.

Kafija tiek audzēta apmēram 60 valstīs. Lielākās audzētājvalstis ir Brazīlija, Kolumbija, Vjetnama, Indonēzija un Indija. Šīs valstis kafiju audzē galvenokārt eksportam. Piemēram, Brazīlija eksportē ap 23 000 000 maisu gadā, kur viena maisa masa ir 60 kg.

 

Kafijas augs

Kafija pieder pie rubiju dzimtas, tāpat kā, piemēram, gardēnijas un hinīnkoks. Kafijas augs var izaugt ļoti augsts, tāpēc  tiek dēvēts arī par koku. Savvaļā tas var sasniegt līdz pat 10 m augstumu. Plantācijās un kafijas audzētavās to augstums tiek ierobežots ērtākai ražas novākšanai.

Kafijas koks atgādina kamēliju. Tas zied baltiem ziediem, kas smaržo kā jasmīns vai apelsīns. Augi zied atšķirīgos laikos, piemēram, arabika savus ziedus raisa pēc lietus sezonas, bet robusta zied neregulāri.

Kafijas auglis ir ķirša lielumā un, kad nogatavojas, tā krāsa ir tumši sarkana vai dzeltena. Ogas gatavas novākšanai deviņus mēnešus pēc ziedēšanas. Tās nenobriest vienlaikus, tāpēc raža jānovāc vairākas reizes. Katrā auglī ir divas kafijas pupiņas, kas aug sakļautas kopā ogas iekšpusē.

 

Kafijas novākšana

Kafija tiek vākta ar rokām vai tehniku. Novākšana ar rokām ir raksturīga, piemēram, Kolumbijā, Centrālamerikā un Āfrikā, kur plantācijas atrodas galvenokārt stāvās kalnu nogāzēs un ogu nogatavošanās noris nepārtraukti.

Mehāniska savākšana ir iespējama tādās vietās kā Brazīlija, kur plantācijas atrodas līdzenumos un raža nogatavojas vienmērīgi. Tomēr pat Brazīlijā lielākā daļa ražas tiek ievākta ar rokām, kas ietekmē kafijas cenu.

Back to top