Kafijas kultivācija un šķirnes

Ir gandrīz 60 dažādu kafijas šķirņu, taču tikai divas no tām ir komerciāli nozīmīgas:

  • Arābijas kafija jeb arabika,
  • Coffea Canephora jeb robusta.

Arabikas dzimtene ir Etiopija, taču mūsdienās to audzē visā pasaulē. Robustas mājvieta ir Kongo un no turienes tā izplatījusies Āfrikas tropu joslā, kā arī tādās valstīs kā Indonēzija, Vjetnama un citur šajā reģionā.

Aptuveni 65% no pasaulē saražotās kafijas ir arabika un 35% robusta. Arabikai atšķirībā no robustas ir maigāka un niansēm bagātāka garša. Stipruma dēļ robusta vairāk piemērota tumšās kafijas maisījumiem (espresso un franču stila kafijām). Espresso tā piešķir crema – īpašo, krēmīgo virskārtiņu un stingrību.

 

Kafijas audzēšanas reģioni un valstis

Kafija aug tropos un subtropos, reģionos starp dienvidu un ziemeļu saulgriežu loku, kas atrodas tuvu ekvatoram. Ir piecas galvenās teritorijas, kur tiek audzēta kafija:

  1. Dienvidamerika;
  2. Centrālamerika;
  3. Āfrika;
  4. Āzija;
  5. Okeānija.

Kafijai tīk siltums un mitrums, kāds raksturīgs tropiskajam klimatam, jo augiem nepieciešams liels ūdens daudzums, apmēram 1,500-2,000 mm nokrišņu gadā. Augšanai labvēlīgā temperatūra atšķiras: arabikai tā ir 15–24 °C, bet robustai 24–30 °C. Kafijas augi ir ļoti jutīgi pret salu.

Kafijas dabiskā augšanas vide ir augstkalnes. Arabikai vislabvēlīgākās augšanas vietas atrodas 1000–2000 m un robustai 100–700 m virs jūras līmeņa. Jo augstāk atrodas plantācija, jo aromātiskākas kļūst kafijas pupiņas, kad nogatavojas. Arī augsne un klimats lielā mērā ietekmē garšas īpašības.

Kafija tiek ražota apmēram 60 valstīs. Lielākās kafijas ražotājvalstis ir Brazīlija, Kolumbija, Vjetnama, Indonēzija un Indija. Šīs valstis kafiju audzē galvenokārt eksportam. Piemēram, Brazīlija eksportē ap 23 000 000 maisu gadā, viena maisa svars ir 60 kg.

 

Kafijas augs

Kafija pieder pie rubiju dzimtas, tāpat kā gardēnijas un hinīnkoks. Kafijas augs var izaugt ļoti garš, tāpēc tas arī tiek dēvēts par koku. Savvaļā tas var sasniegt līdz pat 10 m augstumu. Plantācijās un kafijas audzētavās to augstums tiek ierobežots ērtākai ražas novākšanai.

Kafijas koks atgādina kamēliju, un tas zied baltiem ziediņiem, kas smaržo kā jasmīns vai apelsīns. Augi zied atšķirīgos laikos, piemēram, arabika savus ziedus raisa pēc lietus, bet robusta zied neregulāri.

Kafijas auglis ir ķirša lielumā un, kad nogatavojas, tā krāsa ir tumši sarkana vai dzeltena. Ogas gatavas novākšanai deviņus mēnešus pēc ziedēšanas. Tās nenobriest vienlaikus, tāpēc raža jānovāc vairākas reizes. Katrā auglī ir divas kafijas pupiņas, kas aug saspiestas kopā ogas iekšpusē.

 

Kafijas novākšana

Kafija tiek vākta ar rokām vai tehniku, atkarībā no reģiona. Vākšana ar rokām ir raksturīga, piemēram, Kolumbijā, Centrālamerikā un Āfrikā, kur plantācijas atrodas galvenokārt stāvās kalnu nogāzēs un ogu nogatavošanās noris nepārtraukti.

Mehāniska savākšana ir iespējama tādās vietās kā Brazīlija, kur plantācijas atrodas līdzenumos un raža nogatavojas vienmērīgi. Tomēr pat Brazīlijā lielākā daļa ražas tiek ievākta ar rokām, kas, protams, nosaka kafijas cenu.